.35 svētdienas rītā atskanēja starta šāviens, kā iepriekš iecerēts centos startā neskriet pārāk ātri, jau pēc 1 kilometra mani panāca Agris, pārmijām pāris vārdus un viņš aizskrēja tālāk. Lai arī visu laiku centos bremzēt savu tempu, tomēr laikam skrēju mazliet par ātru. Pirmos 3 kilometrus veicu 17 minūtēs un 11 sekundēs. Jau pēc 2 kilometriem bija pirmais dzirdināšanas punkts, taču tam paskrēju garām – bija baigā drūzma un tik ātri vēl nebiju plānojis padzerties, pie kādiem 3.5 kilometriem bija nākamais galdiņš ar ūdeni, kur mazliet pagrūstoties dabīju malciņu veldzes. Drīz vien jau bija klāt Arēna Rīga, kur atkal bija jāgrūstās, lai tiktu pie ūdens, un tad jau virsū uz Valdemāra ielas un jāskrien pāri Vanšu tiltam. Pirmais aplis (14 km) bija ļoti viegls, tā beigās mans ātrums jau bija mazliet virs 5 minūtēm uz kilometru (pirmajos kilometrs tas bija virs 6 min/km). Otrā apļa sākumā beidzot pusmaratonisti aizskrēja uz savu mazo aplīti un trase kļuva brīvāka, dzeršanas punktos varēja mierīgi tikt pie ūdens un sporta dzēriena kā arī uzkost kādu banānu.
Uz pulkveža Brieža ielas man garām paskrien Deičš, kuram uzticēts 2. posms stafetē, tāpēc viņš kustās krietni ātrāk. Bet arī man ātrums ir labs, pašsajūta arī un sāku jau galvā rēķināt, ka varētu arī noskriet zem 3h45m, jo pēc 21 kilometra mans laiks ir 1h52m, posmu no 21 līdz 24 kilometra atzīmei noskrienu visātrāk – 15 minūtēs un 3 sekundēs. Otro reizi skrienot augšā Vanšu tiltā klusībā nosmejos par Daci, kas sūkstījās, cik grūti esot tur skriet, man viss joprojām ir viegli un skaisti. Vanšu tilta otrā galā satieku Agri, sūdzās, ka esot noplīsis, es braši aizskrienu no viņa prom.
Klāt atkal ir Vecrīga bruģis un skrienot pa to sāku saprast, ka būs sūdi. Paskriet gan joprojām varu un trešajā aplī dodos smaidīgs un līdzjutēju ovāciju pavadīts, taču katrs nākamais kilometrs kļūst arvien grūtāks un grūtāks. Kad esmu 3. reizi nonācis pie Arēnas un tur padzēries liekas, ka gals ir klāt, noskrieti jau ir gandrīz 35 kilometri un atlikuši nieka 7, tā mēģinu iestāstīt sev pats. Sāku iet ar soļiem, bet tiešu tur trases malā stāv Uģis, kurš mani lamā, ka tas esot sliktākais, ko es varētu darīt, es savukārt prasu, vai tādā gadījumā man vajadzētu rāpot. Kaut kā tomēr sevi piespiežu lēnā riksī aizskriet līdz Valdemāra ielai, bet tur atkal sāku soļot. Skatos pulkstenī un rēķinu, ka visu atlikušo distanci ejot mans laiks būs virs 4 stundām, kas ir paša izvēlētā robeža, par kuru noteikti jānoskrien ātrāk. Neko darīt nākas atkal skriet, pierunāju sevi, ka skriešu vismaz līdz Vanšu tilta kāpumam, tur atkal sāku soļot un tagad tik labi saprotu Daces stāstu par to, cik ši vieta ir grūta. Kad tieku augšā uz tilta atkal sāku tipināt, tur mani sagaida ģībļu līdzjutēji ar kaut kādiem plakātiem un kliedzieniem.
Brīžiem ejot, brīžiem tipinot pa tiltu zem karstās Saules atceros Bila Rodžera citātu no ģīblis.lv lapas “Maratons var tevi pazemot”, jā tieši tas tagad ar mani notiek. Tomēr cipari uz kilometru atzīmēm pamazām kļūst arvien lielāki un drīz atkal esmu pie līdzjutējiem tilta Vecrīgas pusē, no šjienes vēl ir 2.5 kilometri, kad atlikuši vēl 2 kilometri atkal mazliet soļoju un tad vēl mazliet uz Meierovica bulvāra, bet te ir arvien vairāk cilvēku, kas mēģina mani uzmundrināt un tas palīdz, skrienu un skrienu līdz klāt ir Rātslaukums un krastmala, vēl daži pēdējie metri finiša koridorā un maratons ir pieveikts 3 stundās un 55 minūtēs. Piemiņas medaļu man dod Una, viņa kaut ko prasa, bet es nespēju pateikt nevienu vārdu, liekas, ka tūliņ raudāšu.
9.35 svētdienas rītā atskanēja starta šāviens, kā iepriekš iecerēts centos startā neskriet pārāk ātri, jau pēc 1 kilometra mani panāca Agris, pārmijām pāris vārdus un viņš aizskrēja tālāk. Lai arī visu laiku centos bremzēt savu tempu, tomēr laikam skrēju mazliet par ātru. Pirmos 3 kilometrus veicu 17 minūtēs un 11 sekundēs. Jau pēc 2 kilometriem bija pirmais dzirdināšanas punkts, taču tam paskrēju garām – bija baigā drūzma un tik ātri vēl nebiju plānojis padzerties, pie kādiem 3.5 kilometriem bija nākamais galdiņš ar ūdeni, kur mazliet pagrūstoties dabīju malciņu veldzes. Drīz vien jau bija klāt Arēna Rīga, kur atkal bija jāgrūstās, lai tiktu pie ūdens, un tad jau virsū uz Valdemāra ielas un jāskrien pāri Vanšu tiltam. Pirmais aplis (14 km) bija ļoti viegls, tā beigās mans ātrums jau bija mazliet virs 5 minūtēm uz kilometru (pirmajos kilometrs tas bija virs 6 min/km). Otrā apļa sākumā beidzot pusmaratonisti aizskrēja uz savu mazo aplīti un trase kļuva brīvāka, dzeršanas punktos varēja mierīgi tikt pie ūdens un sporta dzēriena kā arī uzkost kādu banānu. » Lasīt vairāk: Maratons var tevi pazemot
Svētdien, 20. jūnijā, pirmo reizi notika Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratons. Galvenajā, 21.0975 kilometrus garajā distancē uz starta stājās mazliet vairāk par 300 dalībnieku, starp kuriem rikšoju 440 satelītskrējiena (5.3 km) un 50 nūjošanas sacensību dalībnieki. Pieci no pusmaratona dalībniekiem pārstāvēja populārās skrējēju apvienības ģīblis.lv krāsas, no viņiem pirmais finišēja Linards,
uzstādot jaunu personisko rekordu (1:34:42.50), par pāris minūtēm ilgāk trasē bija Guntis (1:39:24.25), pēc stundas, 48 minūtēm un 32.90 sekundēm finišēja Valdis, bet Virgai distances pievārēšanai vajadzēja 2 stundas un 25 minūtes, Dace diemžēl šoreiz līdz finišam netika. No pārējiem sacensību dalībniekiem slavenākā, protams, bija Jeļena Prokopčuka, kura arī kļuva par sacensību uzvarētāju starp sievietēm (1:14:34.50), no vīriem ātrākais bija Mareks Florošeks (1:10:31.15) finiša spurtā pārspējot Jāni Višķeru.
